20. gadsimts uzlika Latvijai nemitīgus pārbaudījumus un satricinājumus: revolūcija, divi pasaules kari, brīvības cīņas, vairākas okupācijas, deportācijas, bēgļi un došanās trimdā. Tomēr tas bija arī gadsimts, kad izveidojās Latvijas valsts. Pēc Pirmā pasaules kara, realizējot savas tiesības uz pašnoteikšanos, latviešu tauta kļuva suverēna teritorijā, kuru kopš neatminamiem laikiem apdzīvoja latvieši.

Valsts izveide sarežģītos apstākļos

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku, sapulcinot pārstāvjus no gandrīz ikviena Latvijas etnogrāfiskā novada, un Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā pasludināja Latvijas neatkarību.


Tajā laikā Latvijas teritoriju bija ieņēmusi Vācijas impērijas armija. Tomēr impērija zaudēja karu un to satricināja revolūcija. Tādēļ Sabiedroto spiediena rezultātā Vācijas armija vienojās Latvijas teritorijā sadarboties ar Latvijas pagaidu valdības armiju cīņā pret lieliniekiem, kas Latvijā iebruka 1918. gada decembrī.

Latvijas Neatkarības karš

 

Latvieši cīnījās kopā ar palikušajiem vācu armijas spēkiem, līdz vācieši sarīkoja apvērsumu un 1919. gada aprīlī vērsās pret latviešiem. Viņi vēlējās, lai Latvija kļūtu par Vācijai pakļautu hercogisti, tomēr Latvijas armija 1919. gada jūnijā pie Cēsīm vācu spēkus sakāva.

Vēl viens mēģinājums iznīcināt Latvijas neatkarību notika 1919. gada beigās. Pulkvedis Bermonts bijušos Vācijas impērijas un Krievijas impērijas kareivjus veda cīņā pret Latvijas pagaidu valdības kareivjiem, kas bija mazākumā. Latvijas izmisīgā vēlme pēc neatkarības uzvarēja pretiniekus, un 1919. gadā 11. novembrī Latvijas armija panāca uzvaru. Līdz gada beigām Bermonta armija tika padzīta no Latvijas.

Pēc tam Latvijai bija jātiek galā arī ar lielinieku iebrukumu un apvērsumu. 1920. gadā Latvijas cīņas vainagojās ar uzvaru un 1920. gada 11. augustā starp Latviju un Krieviju tika parakstīts miera līgums. Ar šo līgumu Padomju Krievija „uz mūžīgiem laikiem” atteicās no visām prasībām pret Latviju.

Valsts pamata izveide

 

Neraugoties uz karu, tika veikti pasākumi jaundibinātās valsts izveidei. 1919. gadā tika dibināta valsts pārvalde un tiesu sistēma, policija, kā arī opera, konservatorija, Mākslas akadēmija un Latvijas Universitāte.

Tika ievēlēta Satversmes sapulce, kas satikās 1920. gada 1. maijā, lai izveidotu Latvijas konstitūciju. Satversmes sapulce arī uzsāka vēsturisko agrāro reformu, pārdalot feodālās zemes bezzemniekiem un neatkarības kara veterāniem.

20. gs. 20. gadi bija laiks, kad tika atjaunota ekonomika un izveidota demokrātiska valsts pārvalde. 1921. gada 26. janvārī pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics pārliecināja Sabiedroto Augstāko padomi (Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija, Japāna) atzīt Latviju de iure. Latvija tika uzņemta Tautu Savienībā.

Pirmā Saeima tika ievēlēta 1922. gada oktobrī. Saeima ievēlēja pirmo Latvijas prezidentu – prominento juristu Jāni Čaksti. Pirmajās četrās Saeimās no 1922. līdz 1934. gadam lielāko daļu balsu saņēma sociāldemokrāti, tomēr parasti koalīciju un valdību veidoja konservatīvā Zemnieku savienība, kas bija otrajā vietā. 1927. gadā par prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu, bet 1930. gadā – Albertu Kviesi.

Latvija izveidoja reģionālos tranzīta savienojumus un iesaistījās starptautiskajā tirdzniecībā ar rietumiem un austrumiem. Lauksaimniecības lielā nozīme ekonomikā ļāva Latvijai ar mazākiem zaudējumiem izturēt Lielās depresijas radītās sekas. 20. gs. 30. gados Latvijas labklājības līmenis bija salīdzināms ar attīstītajām Eiropas valstīm, piemēram, Dāniju un Somiju.

Demokrātijas beigas un kara vēsmas

1934. gada maijā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis sarīkoja valsts apvērsumu un pārņēma varu. Valsts pārvalde bija autoritāra un ierobežoja noteiktas brīvības, piemēram, vārda brīvību. Tomēr netika veikta vardarbība vai slepkavības.

Latvijas neatkarību pārtrauca politiskās vienošanās starp diviem Eiropas totalitārajiem režīmiem – nacistisko Vāciju un Padomju Savienību. Saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu 1939. gada 23. augustā PSRS pieprasīja Baltijas valstis savā interešu zonā. 1940. gada maijā nacistiskā Vācija iebruka Francijā, bet Padomju Savienība tā paša gada jūnijā iebruka Latvijā.