Valsts svētki

Valsts svētki

Atzīmējamās dienas

Atceres dienas

Janvāris

20.

20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

Pēc tam, kad 1990. gada maijā Latvijā tika izveidota pirmsneatkarības valdība, padomju valdība Maskavā palielināja spiedienu, lai bloķētu Latvijas mierīgo virzību uz brīvību. 1991. gada janvārī Padomju Savienība mobilizēja savus drošības spēkus un centās atcelt Latvijas ievēlētos vadītājus. Uz to atbildot, cilvēki no visas Latvijas devās uz Rīgu un ar kravas automobiļiem, traktoriem un smago tehniku būvēja barikādes ap Saeimu un valdības ēkām. Situācijas saasinājums bija 20. janvārī, kad Padomju Savienības īpašie drošības spēki uzsāka bruņotu cīņu un īslaicīgi sagrāba Iekšlietu ministriju. Lai gan vairāki cilvēki tika nogalināti, barikādes noturēja un demokrātiskie spēki guva pārsvaru, lai 1991. gada augustā pilnībā atjaunotu neatkarību.

26.

Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas (de iure) diena

Lai gan Latvija savu neatkarību proklamēja jau 1918. gadā, šo statusu tā ieguva vien 1921. gadā, kad to oficiāli atzina Pirmā pasaules kara uzvarētāji jeb Antantes valstis. Par līdzvērtīgu starptautisko tiesību subjektu pasaules lielvaras Latviju pilnībā atzina 26. janvārī.

Marts

8.

Starptautiskā sieviešu diena

Latvijā tāpat kā citur pasaulē šī diena ir svētki sievietēm. Parasti draudzenēm, radiniecēm un kolēģēm pasniedz ziedus un citas dāvanas.

25.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

1949. gadā šajā dienā (skatīt arī informāciju par 14. jūniju) padomju okupācijas režīma piekritēji no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 43 000 cilvēku. Deportējamie galvenokārt bija pārtikuši zemnieki, inteliģence un citi, kurus Maskava uzskatīja par komunismam un padomju varai naidīgiem elementiem. Turpmākajos gados deportēto latviešu mājas un saimniecības tika kolektivizētas un tās pārņēma padomju pilsoņi, kas tika ievesti no citām Padomju Savienības republikām.

Marts - Aprīlis

Lieldienas - (saskaņā ar Rietumu baznīcas kalendāru)

Latvijā Lieldienu brīvdienās ir trīs īpašas dienas: Lielā piektdiena, Lieldienu svētdiena jeb pirmās Lieldienas un otrās Lieldienas. Papildus kristīgās baznīcas praksei, daudzi latvieši ievēro arī senču pirmskristīgās tradīcijas, priecājoties par dabas atdzimšanu un pavasara atnākšanu. Ļaudis krāso Lieldienu olas, izšūpojas šūpolēs un piedalās citos pasākumos.

Maijs

1.

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, Darba svētki

Daudzās pasaules valstīs atzīmē Darba svētkus, un tā tas notiek arī Latvijā. Tomēr šeit 1. maijam ir papildu nozīme. Šajā datumā 1920. gadā pirmais demokrātiski ievēlētais parlaments Latvijas Republikā – Satversmes sapulce – sanāca uz pirmo sēdi, lai sagatavotu un pieņemtu valsts konstitūciju.

4.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

1990. gada 4. maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome (augstākā likumdevēja institūcija tolaik okupētajā Latvijā) pieņēma Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Šis balsojums uzsāka pārejas periodu līdz pilnīgai neatkarības atjaunošanai 1991. gada augustā. Šo datumu tagad svin kā Latvijas „otro Neatkarības dienu”.

Maija otrā svētdiena

Mātes diena

Pirms Otrā pasaules kara Latvijā šī diena tika veltīta ģimenes un tās vērtību svinēšanai. Kopš 1992. gada Latvija ir pievienojusies citām valstīm pasaulē, atzīstot to par Mātes dienu. Tā kā mātei tradicionālajās latviešu ģimenēs ir nozīmīga loma, šo svētku būtība nav mainījusies. Bērni viesojas pie mātes, vecmāmiņas un tantēm, pasniedz viņām ziedus un dāvanas.

Svētdiena maijā vai jūnijā

Vasarsvētku svētdiena - (saskaņā ar Rietumu baznīcas kalendāru)

Kaut arī Vasarsvētki parasti tiek saistīti ar kristiešu reliģisko praksi, Latvijā tie ietver arī pirmskristīgās latviešu tradīcijas. Kristieši piemin, ka šajā dienā pār divpadsmit mācekļiem un citiem Jēzus sekotājiem tika izliets Svētais Gars. Savukārt pagāniskie svētki simbolizē vasaras sākumu.

8.

Nacisma sakāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena

Otrais pasaules karš Latviju lielā mērā izpostīja un nesa milzu ciešanas tās iedzīvotājiem. Gan nacistiskā Vācija, gan Padomju Savienība pārkāpa starptautiskās tiesības, piespiedu kārtā mobilizējot Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos. Aptuveni 200 000 latviešu karavīru bija spiesti dienēt abu okupācijas valstu karaspēkos, un gandrīz puse no viņiem aizgāja bojā, cerot atjaunot Latvijas neatkarību.

9.

Eiropas diena

Viens no lielākajiem Latvijas sasniegumiem kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ir iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Kopš tā laika Latvija ir pievienojusies citām ES valstīm, atzīmējot šo dienu par godu mieram un vienotībai Eiropā.

15.

Starptautiskā ģimenes diena

Latvijā šo dienu atzīmē, rīkojot īpašus pasākumus ģimenēm un bērniem. Lai mudinātu ģimenes doties kopīgos izbraucienos, daudzi muzeji un atpūtas centri piedāvā atlaides vai bezmaksas ieeju, kā arī īpašus ģimenei veltītus pasākumus.

Jūnijs

1.

Starptautiskā bērnu aizsardzības diena

Latvijā 1. jūnijs ir arī skolēnu vasaras brīvdienu sākums. Tādēļ tiek rīkoti daudzi īpaši pasākumi bērniem – koncerti, izstādes, sacensības un sporta pasākumi. Visu vecumu bērniem tiek rīkoti arī ar drošību saistīti izglītojoši pasākumi.

14.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju padomju okupācijas režīma piekritēji no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 15 000 cilvēku. Ģimenes, tostarp sievietes, bērni un veci cilvēki bez brīdinājuma tika arestēti savās mājās un ar vilcieniem aizvesti uz Sibīriju. Daudzi nomira ceļā vai Gulaga koncentrācijas nometnēs.

17.

Latvijas Republikas okupācijas diena

Saskaņā ar 1939. gada 23. augusta slepeno vācu-padomju jeb Molotova-Ribentropa neuzbrukšanas paktu, nacistiskā Vācija Latviju bija iekļāvusi Padomju Savienības ietekmes sfērā. Attiecīgi 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja padomju karaspēks. 1941. gadā Latvijā iebruka nacistiskā Vācija, to okupējot, bet 1945. gadā atgriezās padomju spēki. Šī pēdējā padomju okupācija Latvijā ilga līdz 1991. gadam.

22.

Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)

Šī diena atzīmē Cēsu kaujas 1919. gada jūnijā, kad latvieši kopā ar igauņu spēkiem uzvarēja izšķirīgajā kaujā pret vāciešiem. Šī uzvara tradicionāli tiek uzskatīta par galveno pagrieziena punktu Latvijas cīņā par neatkarību un vācu spēku izspiešanā no Baltijas valstīm.

23.-24.

Līgo diena un Jāņi

Vasaras saulgriežu svinības ir vissenākie un iemīļotākie svētki Latvijā. Daļa izvēlas šos svētkus sākt jau 21. jūnijā (gada garākajā dienā), bet Līgo diena ir 23. jūnijā un turpinās ar Jāņu dienu 24. jūnijā. Lielākā daļa latviešu dodas prom no pilsētām uz laukiem, sapulcējas ap svētku ugunskuriem un veic dažādus senus rituālus. Priecājoties par vasaras sauli, ļaudis lasa savvaļas puķes, pin ozollapu vainagus un izrotā māju, dzīvniekus un paši sevi. Viņi arī gatavo īpašus ēdienus un brūvē miežu alu, dejo, iet rotaļās un dzied tautasdziesmas ar piedziedājumu „līgo”.

Jūlijs

4.

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

1941. gada 4. jūlijā, dažas dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Latvijā, nacistu atbalstītāji nodedzināja Rīgas Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem. Tiek lēsts, ka kopumā nacisti nogalināja vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju. Latvijā šī diena ir visu ebreju genocīda upuru piemiņas diena, kurus holokausta laikā nogalināja nacistiskā Vācija.

Jūlijā otrā nedēļas nogale

Jūras svētki

Latvijas jūras krasta līnija ir 531 kilometru gara, tādējādi zvejniecības tradīcijas ir visai senas. Arī krāšņie zvejnieku un jūras svētki piekrastes pilsētās ir daļa no tradīcijas. Svētkos var baudīt kūpinātu zivju un citu jūras velšu pārbagātību, un tos papildina vietējo amatnieku un mākslinieku darbu tirdziņi. Svētku noslēgumā parasti ir kāds koncerts un dejas līdz vēlai naktij zem zvaigžņotajām debesīm.

Augusts

11.

Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

Šī Latvijas brīvības cīnītāju atceres diena ir saistīta ar Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu 1920. gada 11. augustā. Līguma parakstīšana noslēdza Latvijas atbrīvošanas karu, kas bija sācies 1918. gada beigās.

21.

Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome paziņoja, ka pilnībā tiek atjaunota Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme. Ar šo veiksmīgi noslēdzās 1990. gada 4. maijā deklarētais pārejas periods uz neatkarību.

Septembris

1.

Zinību diena (Pirmā skolas diena)

Latvijā visās izglītības iestādēs 1. septembris ir pirmā skolas diena. Lielākajā daļā skolu tā ir svētku diena, kurā tiek teiktas svinīgas runas un rīkoti īpaši pasākumi. Vecāki bieži pavada mazākos skolēnus, kuri tērpti svētku tērpos un nes ziedus skolotājiem un skolu direktoriem. Dienas gaitā skolotājus ielās pamanīt var viegli – katram ir pamatīgs ziedu klēpis.

Septembra otrā svētdiena

Tēva diena

Lai gan šī tradīcija Latvijā ir samērā jauna, Tēva diena tiek svinēta, lai atzīmētu abu vecāku ieguldījumu bērna audzināšanā.

22.

Baltu vienības diena

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22. septembra notikumus, kad baltu tautas lietuvieši un zemgaļi Saules kaujā sakāva vācu krustnešus – Zobenbrāļu ordeni. Ordeņa izveides mērķis bija militāras un politiskas kontroles panākšana Baltijā un pamatiedzīvotāju pievēršana kristietībai.

Oktobris

Oktobra pirmā svētdiena

Skolotāju diena

Papildus godināšanai 1. septembrī, skolotājiem ir arī sava īpaša svētku diena oktobrī. Šajā dienā notiek dažādi pasākumi: skolēni pārņem skolotāju pienākumus, tiek godināti labākie skolotāji un bērni uzstājas ar priekšnesumiem. Katrai skolai šajā dienā ir savas tradīcijas, tādējādi visā Latvijā tas ir krāsains un daudzveidīgs notikums.

Novembris

11.

Lāčplēša diena, Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

1919. gadā šajā datumā Latvijas armija izcīnīja izšķirošu cīņu pret krievu un vācu spēkiem, kurus komandēja pulkvedis Pāvels Bermonts-Avalovs. Šī uzvara sekmīgi noslēdza Latvijas Atbrīvošanas karu (1918-1920) un ļāva Latvijas tautai īstenot sapni par neatkarīgu valsti. Diena ir nosaukta par godu latviešu teiku varonim – drošsirdīgajam cīnītājam Lāčplēsim.

18.

Latvijas Republikas proklamēšanas diena

1918. gadā šajā dienā Latvijas Republika tika pasludināta par neatkarīgu valsti – ēkā, kurā pašlaik atrodas Latvijas Nacionālais teātris. Latvijas pirmā neatkarība ilga līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad valsti okupēja PSRS spēki. Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota 1991. gada 21. augustā. Šajā dienā visā valstī notiek daudz svētku pasākumu, tostarp Latvijas Republikas prezidenta uzruna, kuru translē valsts televīzija. Pēdējos gados šī runa tiek teikta plašām tautas masām Rīgā, laukumā pie Brīvības pieminekļa.

Pēdējā svētdiena pirms adventes

Mirušo piemiņas diena jeb Svecīšu vakars

Svecīšu vakarā latvieši apmeklē kapsētas, lai pieminētu savus aizgājējus, uz kapu kopiņām uzliekot ziedus un dedzinot svecītes. Plaši izplatīta tradīcija Mirušo piemiņas dienā ir apmeklēt Rīgas Brāļu kapus. Tiek iedegtas sveces, lai godinātu karavīrus, kuri krituši cīņā par Latvijas brīvību.

Decembris

Decembra pirmā svētdiena

Totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

Pēc Otrā pasaules kara Padomju Krievijā dzīvoja aptuveni 200 000 latviešu. Daļa no tiem no Latvijas bija izceļojuši 19. gadsimta beigās, kad daudzi zemnieki devās uz Krieviju, lai pirktu vai nomātu zemi. Citi bija devušies intelektuālā emigrācijā vai Pirmā pasaules kara laika bēgļi. 1937.–1938. gadā komunistiskā režīma piekritēji Maskavā sāka masveida iznīcināšanas kampaņu pret PSRS dzīvojošajiem citu tautību pārstāvjiem, tostarp latviešiem. Tika nogalināti aptuveni 70 000 latviešu, kuri dzīvoja Padomju Savienībā. Decembra pirmo svētdienu Saeima ir noteikusi kā to latviešu atceres dienu, kurus staļinisko represiju laikā nogalināja PSRS.

24.-26.

Ziemassvētki

Ziemassvētki ir vēl vieni nozīmīgi latviešu ģimenes svētki. Ziemassvētku priekšvakarā – 24. decembrī – daudzi latvieši apmeklē dievkalpojumus, rotā Ziemassvētku eglītes un pasniedz dāvanas. Svinības turpinās Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos. Daudziem latviešiem šis laiks ir saistīts ar pirmskristīgajām saulgriežu tradīcijām un rituāliem, kas atspoguļojas senajās tautasdziesmās, ticējumos un izdarībās.

31.

Jaunā gada sagaidīšana

Jaungada svinības sākas jau 31. decembra vakarā. Gan prezidents, gan premjerministrs uzstājas ar runu valsts televīzijā. Plaši izplatīta ir tostu uzsaukšana pie šampanieša glāzes, un daudzas latviešu ģimenes veic dažādus tradicionālus rituālus, lai jaunajā gadā nodrošinātu veiksmi un labklājību.

© Latvijas Institūts. Šos faktus atļauts brīvi drukāt no portāla, izplatīt  ar nosacījumu, ka Latvijas Institūts tiek norādīts kā informācijas avots. Latvijas Institūts veicina Latvijas pozitīvu atpazīstamību ārvalstīs. Tas piedāvā publikācijas vairākās valodās, par dažādām ar Latviju saistītām jomām.