Jāņi (vasaras saulgrieži)

Jāņi ir vispopulārākie latviešu svētki, kad ikviens cenšas doties prom no pilsētas un savu pagānisko dabu sajūt pat ierēdņi un banku darbinieki. Svētku pamatā ir sens auglības kults – svinības, kas notika pēc labības sējas un pirms ražas novākšanas. 

Ģimenes satiekas savās lauku mājās. Ļaudis dodas pļavās, plūc jāņuzāles un pin vainagus no ziediem un lapām. Tradicionāli sievietēm galvā ir ziedu vainagi, bet vīriešiem – no ozollapām un zariem pīti. Arī lopus un māju žogus rotā ar ziedu vītnēm, bet pie vārtiem un istabu stūros liek bērza, ozola un pīlādža zarus.

latvian boy smiling with midsummer flowersJāņos latvieši dzied, dejo, ēd un priecājas. Uz katra galda jābūt ķimeņu sieram, gaļas pīrādziņiem un alum. Ļaudis kurina ugunskurus, lec tiem pāri un svin svētkus līdz saullēktam. Romantiski pārīši divvientulībā dodas meklēt „papardes ziedu” (tiek uzskatīts, ka tas uzzied tieši Jāņu naktī).

lielupe midsummer celabration in latvia

Agrāk svinības notika gada garākajā dienā un īsākajā naktī – 21. jūnijā. Tomēr līdz ar kristietības ienākšanu Latvijā svētki tika pārcelti uz 24. jūnija priekšvakaru, kas kristīgajā kalendārā ir Sv. Jāņa jeb Jāņa Kristītāja diena. Padomju varasiestādes 1960. gadā svinības vispār aizliedza, norādot, ka svētki ir pārāk nacionālistiski. Daudzi nepakļāvās aizliegumam un turpināja paust savu nacionālo identitāti, svinot tradicionālos svētkus.​

burning bonfire in midsummerJānis ir vispopulārākais latviešu vīriešu vārds. Arī jāņogas savu vārdu ieguvušas tāpēc, ka nogatavojas ap vasaras saulgriežiem.​

Ziemassvētki (ziemas saulgrieži)

Gada garākās nakts atzīmēšanā sajaucas tautas, reliģiskās un mūsdienu tradīcijas. Rīga tiek uzskatīta par Ziemassvētku eglītes dzimteni, jo pirmā liecība par tās uzstādīšanu un rotāšanu dokumentēta jau tālajā 1510. gadā.

old riga in christmas timeSaskaņā ar Latviešu senajām tradīcijām Ziemassvētkos godināja Saulesmeitas atdzimšanu, kas simbolizēja gaismas atgriešanos pēc saulgriežiem. Daudzi Ziemassvētkus svin kā Jēzus Kristus piedzimšanu un pirms tam atzīmē arī Adventa laiku. ​

latvian christmas food

Tomēr, lai arī kādas būtu katra ievērotās tradīcijas, svētku galvenā būtība ir pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Latviešu tradicionālajā maltītē ir jābūt divpadsmit dažādiem ēdieniem. Vienam no tiem jābūt pelēkajiem zirņiem – jo vairāk tos apēdīs, jo mazāk asaru un bēdu būs nākamajā gadā.

Telpas izrotā ar puzuriem – no salmiem darinātiem rotājumiem. Tos pakar pie griestiem un tajos var iestrādāt putna spalvu, lai, puzuriem griežoties, spalva uz sienām un griestiem mestu interesantas ēnas.

Vārdadienas

Ikviens latvietis labprāt svin savu kalendārā norādīto vārdadienu. Tās ir gandrīz tikpat populāras un plaši svinētas kā dzimšanas dienas. Vārda dienas datums ir norādīts latviešu kalendārā, bet tie ļaudis, kuriem vecāki devuši neparastākus vārdus, kas kalendārā vēl nav iekļauti, šos svētkus svin 22. maijā. Valsts valodas aģentūra kalendāru atjaunina reizi divos gados.

Vārdadienas gaviļnieki saņem ziedus, apsveikumus un nelielas dāvanas. Vārdadienas svin gan mājās kopā ar ģimeni, gan ar kolēģiem darbavietās. Atšķirībā no dzimšanas dienas ir ierasts, ka vārdadienas svinībām var pievienoties ikviens – pat bez uzaicinājuma. 

Kapu svētki

"Uz kapu svētkiem var neiet tikai tas, kurš pats ir nomiris." /Kāda latgaliete/

Pirmoreiz par tiem dzirdot, šie svētki šķiet īpatnēji, tomēr šīs kopā sanākšanas reizes parāda, kā latvieši izrāda cieņu saviem senčiem. Lielākā daļa kapsētu, īpaši laukos, noteiktās vasaras nedēļas nogalēs pulcē ģimenes vairākās paaudzēs. Mūsdienu kapu svētkiem līdzīgu latviešu tradīciju jau 1428. gadā ir dokumentējuši vācu katoļu iebraucēji.

Ģimenes tērpjas goda drānās un apmeklē savu tuvinieku atdusas vietas. Viņi apkopj kapu kopiņas un izrotā tās ar svaigiem ziediem un svecēm. Mācītājs lasa sprediķi, un pēc tam uzstājas vietējie mūziķi. Latgalē un Vidzemē kapu svētki tiek svinēti plašāk nekā Kurzemē.