Latvijas lībieši jeb līvi ir otra senākā Latvijas teritorijas tauta. Somugru etniskā grupa ir radniecīga igauņiem un somiem, nevis baltiem. Līvi apdzīvoja jūras piekrasti un Daugavas grīvu; viņi bija lieliski zvejnieki un jūrnieki. Līvi bija pirmie, ar kuriem sastapās tie, kuri pa jūras ceļu ieradās Latvijā. Tāpēc viduslaikos Latvija tika dēvēta par Livoniju.

Latviešu sabiedrība līvus asimilēja. 20. gs. 30. gados 12 zvejnieku ciemos gar Kurzemes piekrasti dzīvoja ap tūkstoš līvu. Daudzi zaudēja savu tradicionālo dzīvesveidu un kultūras saknes, kad padomju okupācijas rezultātā jūras piekraste kļuva par PSRS rietumu robežu. Piekraste, kuru tradicionāli apdzīvoja līvi, kļuva par slēgtu militāro zonu, un lielākā daļa iedzīvotāju atteicās no sava tradicionālā aroda zvejniecības un apmetās uz dzīvi citur.

Šodien sevi par līviem uzskata tikai 170 cilvēku, kaut arī līvu valodu runā daudz mazāk. Pēdējais cilvēks, kura dzimtā valoda bija līvu, mūžībā aizgāja 2013. gadā, attiecīgi pašreizējie valodas zinātāji to vairs nav iemācījušies ģimenē no vecākiem, bet gan pašmācības ceļā. Lai gan līvu valoda ir radniecīga citām somugru valodām, ne igauņi, ne somi nespēj saprast vairāk kā pāris vārdus lībiešu valodā.​           

Kaut arī līvi ir pilnībā asimilējušies, kļūstot par vienu no latviešu tautas sastāvdaļām, līvu valoda ir atstājusi paliekošas pēdas modernās latviešu valodas izveidē. Tieši līvu valodas ietekmē radies latviešu valodai raksturīgais uzsvars uz vārda pirmo zilbi. Populārā latviešu tautasdziesma „Pūt, vējiņi” ir radusies no lībiešu viduslaiku kāzu dziesmas. Daudzi Latvijas līvi ir prominentas latviešu sabiedrības un kultūras personas, piemēram, Staltu un Ernštreitu ģimenes locekļi.

Līvu valodā ir publicētas vairākas grāmatas; par līviem ir rakstīts dažādos resursos internetā un valodu var klausīties ierakstos. Mūsdienās līvu valoda ir retākā valoda Eiropas Savienībā, un tā ir Latvijas goda lieta un pienākums uzturēt un veicināt tās eksistenci. Līvu kultūra ir viens no 99 Latvijas kultūras kanona dārgumiem. Tās uzturēšanai darbojas valsts atbalsta mērķprogrammas.

Kaut arī līvu ir maz, viņi joprojām ir aktīvi kultūras biedrības biedri un darbojas vairākos mūzikas ansambļos. Līvu kultūras centrs ir Mazirbē, kur ik gadu notiek lībiešu svētki.