Lietuvieši un igauņi ir tuvākie latviešu kaimiņi. Latviešu un lietuviešu valodas ir vienīgās dzīvās baltu saimes valodas. Abām tautām ir līdzīga tradicionālā kultūra. Savukārt latviešiem un igauņiem ir kopīga vēsture kopš krustnešu iebrukuma. Valstīm bijusi līdzīga politiskā un reliģiskā attīstība.

Latviešu tautasdziesmas liecina, ka sakari starp latviešiem un lietuviešiem bijuši jau izseni. Hronikās un latviešu literatūrā līdz pat mūsdienām minētas pastāvīgas un intensīvas saites ar kaimiņvalstīm. 19. gadsimtā daudzi Latvijas lietuvieši bija rūpnīcu strādnieki un tirgotāji, bet starpkaru periodā daudzi bija nodarbināti lauksaimniecībā. Daļai lietuviešu, kurus Cariskā Krievija un Padomju Savienība deportēja uz Sibīriju, bija aizliegts atgriezties Lietuvā, tādēļ viņi apmetās Latvijā. Astoņdesmitajos gados Latvijas lietuvieši aktīvi atbalstīja valsts neatkarības cīņu, tostarp tā laika lietuviešu kopienas vadītājs R. Ražuks.

Šobrīd Latvijā dzīvo 30 tūkstoši lietuviešu. Gandrīz pusei no viņiem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Pārējie, galvenokārt vecākā paaudze, kā savu dzimto valodu norādījuši lietuviešu valodu. Jau vairāk nekā desmit gadus Rīgā ir Lietuviešu vidusskola. Skolas absolventi vienlīdz brīvi pārvalda latviešu un lietuviešu valodu.

Savukārt latviešiem un igauņiem ir kopīga vēsture: abu valstu teritorijas iekaroja Livonijas ordenis. Latvijas igauņu skaits pieauga 19. gadsimta beigās, sasniedzot desmit tūkstošus. Daudzi igauņi apmetās Rīgā pēc rūpnieciskās revolūcijas, bet pēc Igaunijas neatkarības pasludināšanas aktīvi atgriezās Igaunijā.

20. gadsimta otrajā pusē mūsu reģionā slaveni kļuva vairāki Latvijas igauņu estrādes izpildītāji, piemēram, dziedātāja Aino Bāliņa. Šobrīd sevi par Latvijas igauņiem uzskata mazāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa šīs kopienas dzīvo Rīgā un apdzīvotās vietās gar Igaunijas robežu, piemēram, Alūksnē un Valkā. Rīgas Igauņu vidusskola piesaista gan Latvijas igauņus, gan citus skolēnus, kam ir interese par kaimiņvalsts valodu un kultūru.