Latvijas baltkrievi un ukraiņi ir, attiecīgi, trešā un ceturtā lielākā etniskā grupa valstī. Abām kopienām ir līdzīga vēsture, īpaši attiecībā uz divdesmitā gadsimta otro pusi.

Baltkrievi dienvidaustrumu Latvijā dzīvo jau vairākus gadsimtus. Tirdzniecības sakari pār abām tautām kopīgo upi Daugavu tikuši uzturēti jau kopš viduslaikiem. Tāpat arī Baltkrievijā vienmēr bijušas nelielas latviešu kopienas. Baltkrievijas pierobežā joprojām ievērojamu iedzīvotāju daļu veido Latvijas baltkrievi. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā dzīvoja līdz 37 tūkstošiem baltkrievu.

Šodien Latvijas baltkrievu kopiena ir kļuvusi trīs reizes lielāka, jo padomju laikā (1944.-1991.) notika masveida imigrācija. Tādējādi šobrīd Latvijā dzīvo 80 tūkstoši baltkrievu, bet daudziem etniskā piederība ir vairāk etniskās izcelsmes nekā identitātes jautājums. Tikai piektā daļa baltkrievu spēj sazināties savā dzimtajā valodā. Lielākā daļa baltkrievu dzīvo jauktās ģimenēs, kur dominē krievu valoda. Rīgā ir neliela baltkrievu skoliņa, bet baltkrievu kultūras biedrības ir Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī un Liepājā.

Latvija ir mājvieta 60 tūkstošiem Latvijas ukraiņu, no kuriem puse runā ukraiņu valodā. 1897. gadā Latvijā dzīvoja tūkstotis ukraiņu kareivju un Rīgas Politehniskā Institūta studentu. Pārējie uz dzīvi Latvijā apmetās Padomju laikos. Lielākā ukraiņu kopiena dzīvo Rīgā. Rīgā ir Ukraiņu vidusskola, kuras absolventi vienlīdz brīvi pārvalda ukraiņu un latviešu valodu. Latvijas ukraiņi ir otrā labāk izglītotā kopiena aiz Latvijas ebrejiem, tomēr viņu naturalizācijas līmenis ir viszemākais. Lielākā daļa Latvijas ukraiņu dzīvo jauktās ukraiņu un krievu ģimenēs.

Interesi par Latvijas ukraiņu kultūru veicina sabiedriskās organizācijas „Latvijas ukraiņu savienība” un kultūras biedrība „Днiпро” (kas nosaukta Ukrainas lielākās upes vārdā). Arī ukraiņu bērnu kora nosaukums ir „Днiпро”. Ukraiņu kultūras centri ir Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī un Vangažos.