Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir lielākie svētki un spilgtākais notikums „zemē, kas dzied”. Šie svētki ir latviešu kultūras dārgakmens, kas pieejams ikvienam. Pilsētu un lauku iedzīvotāji no dažādām jomām saglabā šo tradīciju, ko UNESCO atzinusi par unikālu. Desmitiem tūkstošu cilvēku reizi piecos gados satiekas, lai dziedātu un dejotu, un šo uzstāšanos gan klātienē, gan radio, gan televīzijas pārraidēs skatās un klausās ļaudis visā valstī un arī pasaulē.

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā, bet pirms tam tika rīkoti mazāki reģionālie pasākumi. Eiropa piedzīvoja nacionālā romantisma vilni, un latvieši sekoja šai tendencei un pieredzēja nacionālo atmodu. Tas pavēra ceļu uz Latvijas neatkarību 1918. gadā un palīdzēja saglabāt latviešu kultūru un pašapziņu arī okupāciju laikā.​history of latvian song celebration

No 1873. līdz 2013. gadam dziesmu svētki ir notikuši 25 reizes. Tradīcijas nepārtrauktība un lielais dalībnieku skaits norāda, ka svētki ir patiesi grandiozs un būtisks notikums visā Latvijā. Katros svētkos ir vairāki koncerti un deju uzvedumi, un svētku noslēgumā ir lielais kopkoru koncerts, kad uz vienas skatuves sastopas vairāk nekā 20 000 dziedātāju. Lai sasniegtu precizitāti un kvalitāti, sagatavošanās procesi notiek visus piecus gadus. Lielajā noslēguma koncertā piedalās arī dejotāji un orķestra mūziķi.


Dziesmu svētki visos laikos ir bijuši nevardarbīgas pretošanās izpausme. Latvieši ir pauduši savu kolektīvo vēstījumu, dziedot simboliskas dziesmas. Tādējādi dziesma „Dievs, svētī Latviju” tika vairākkārt dziedāta pirmo dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā, neraugoties uz to, ka valsts bija cariskās Krievijas pakļautībā. Vēlāk šī dziesma kļuva par Latvijas Republikas himnu. Dziesmu svētkos pirms trešās Atmodas 20. gs. 80. gados Padomju varas iestādes nespēja aizliegt milzīgajam korim dziedāt neatļautās dziesmas. Trešā atmoda 1988.–1990. gadā tika nodēvēta par Dziesmoto revolūciju, jo lielajos protesta mītiņos cilvēki dziedāja tautai nozīmīgas dziesmas.

soviet time latvia song celebration

Nākamie Vispārējie Dziesmu svētki notiks 2018. gadā. Taču ik pēc pieciem gadiem notiek tikpat iespaidīgi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcē dziedātājus un dejotājus no pamatskolām un vidusskolām visā Latvijā. Aptuveni 30 000 jauno dziedātāju un dejotāju sniedz koncertus profesionālā līmenī. Dziedot un dejojot jaunieši izstaro patiesu enerģiju, kas aizkustina skatītājus.

Koru kultūra

Ja esi kopā ar latviešiem, tad zini – agrāk vai vēlāk viņi sāks dziedāt. Tūkstošbalsīgā dziesmu svētku unisona pamatā ir katra kordziedātāja smagais darbs. Latvija vēl arvien ir „zeme, kas dzied”, un to nodrošina pamatīgā tradīcija un rūpīgs darbs.

Kora dziedāšana ir latviešu identitātes neatņemama sastāvdaļa kopš 19. gadsimta tautas atmodas. Līdz ar to kolektīvā dziedāšana latviešiem kļuva par tikpat ievērojamu žanru, kā citām tautām bija opera, klasiskās mūzikas dziesmas, šansoni un simfonijas. Kora mūzika Latvijā kļuva par izcilāko komponistu, diriģentu un sabiedrības vadītāju iecienītāko žanru un tādējādi – arī par vadošo latviešu profesionālās mūzikas žanru. Profesionālu komponistu iesaistīšanās koru vadīšanā padarīja to par ievērojamu un sociāli nozīmīgu nodarbi. Šai neparastajai situācijai Latvijā bija tālejošas sekas.

Starpkaru periodā Latvijā bija vairāki kori, kas īpaši izcēlās daudzo amatieru koru vidū. Teodora Reitera vadītais koris šo divdesmit gadu laikā devās desmit lielās koncertturnejās un vairoja latviešu koru slavu un atzinību ārpus Latvijas. Pirmo latviešu skaņu filmu veidotāji pat izvēlējās šo kori, lai ieskaņotu filmu skaņu celiņus. Vēl šobaltdien Reitera koris ir latviešu kultūras un identitātes stūrakmens.

Gandrīz ikkatrā skolā darbojas kāds koris, un katrs amatieru koris tiecas kļūt par profesionāli. Ikviens izcils diriģents ir sabiedrības pīlārs un slavenība. Latvieši ir gatavi sadarboties ar koru entuziastiem visā pasaulē. Piemēram, Latvijas Radio koris sadarbībā ar vadošajiem koriem no Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Francijas, Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas un Dānijas izveidoja Eiropas profesionālo kamerkoru tīklu TENSO.

choir games riga 2014Latvijas labākie profesionālie kori ieņem pilntiesīgu vietu starp labākajiem pasaulē. Leģendārs ir Latvijas Radio koris, kuru vada Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš, kamerkoris Ave Sol, kuru vada Andris Veismanis, un Valsts Akadēmiskais koris Latvija, kuru vada Māris Sirmais. Viņi bieži izpilda vissarežģītāko mūsdienu vokālo partitūru pasaules pirmatskaņojumus. Jauniešu kamerkoris Kamēr, kuru šobrīd vada Jānis Liepiņš, ir ieguvis galvenās balvas daudzos starptautiskos konkursos visā pasaulē.

2006. gadā Kamēr pārliecinoši ieguva pirmo vietu visās trijās pasaules koru olimpiādes kategorijās, tāpēc Latvija ieguva tiesības rīkot šo pasākumu 2014. gadā. Pasaules koru olimpiāde bija viskrāšņākais notikums 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Latvijas kori bija labākie lielākajā daļā konkursu un ieguva lielāko daļu balvu. 

Vislielākais gods Latvijai tika izrādīts, piešķirot pirmo Pasaules koru Miera balvu par kordziedāšanas tradīcijām. 

choir games in riga concert 2014