Latviešu valoda

Latviešu valodas saknes sniedzas sanskritā; tā nāk no indoeiropiešu valodu saimes un ir viena no senākajām Eiropas valodām. Šobrīd latviešu valodai radniecīga ir tikai lietuviešu valoda, un šīs divas valodas veido atsevišķu atzaru Eiropas valodu klasifikācijā. Tas, ka par spīti dažādu tuvu un tālu tautu iebrukumam latviešu valoda ir saglabājusies, ir patiesi pārsteidzoši.

Iespējams, ka izskaidrojumu šim unikālajam fenomenam varam rast senās Latvijas tradīcijās un dinamiskajā tautas kultūrā. Lai redzētu, ka latvieši patiesi lepojas ar savu valodu un ka tai ir unikāla vieta Eiropas daudzveidīgajās kultūrās, tālu nav jāmeklē: pietiek iepazīties ar latviešu tautas dainām – mutvārdu dzejas tradīciju, kas ir ietverta UNESCO pasaules kultūras mantojumā.

If we draw comparisons with other European languages, be they Germanic, Romance or Slav, we see, very soon, that Latvian is something quite different and unique. Here are just a few words rooted in the distant past – words that are very basic in any language. If we compare Latvian with other European languages, English, German, French, Russian and others, then we can clearly see the distinct nature of Latvian vocabulary.

Salīdzinot latviešu valodu ar citām Eiropas valodām, piemēram, angļu, vācu, franču un krievu, skaidri redzamas latviešu valodas atšķirības. Tajā ir tikai daži vārdi, kas sakņojas tālā pagātnē – vārdi, kas jebkurā valodā ir pamatvārdi. River, rivière, fleuve, fiume, река, bet latviešu valodā – UPE. Ja apskatām vārdu milk, lait, latte, milch, молоко, latviešu valodā tas ir PIENS. Visbeidzot – a tree, arbre, baum, дерево, bet latviešu valodā – KOKS.

Tiem, kuri vēlas nodarboties ar nopietnām studijām un kuriem patīk izaicinājumi, latviešu valoda ir vislabākais treniņš, jo sarežģītie locījumi un vārdu mainīgās galotnes pat viscentīgākajiem studentiem var sagādāt diezgan lielas grūtības. Tomēr, kad to visu ir izdevies apgūt, atveras durvis uz seno un bagāto Latvijas kultūras dzīvi. Šodien latviešu valoda ir daudz spēcīgākā pozīcijā, nekā jebkad agrāk, jo tā ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Latviešu valodas attīstība

1525

Pirmais drukātais teksts

1585

Tiek izdota vecākā grāmata latviešu valodā, kas saglabājusies līdz šai dienai – „Katoļu katķisms”

1638

Pirmā vārdnīca

1644

Pirmā gramatikas grāmata

1685

Johans Ernsts Gliks pārtulko Bībeli latviešu valodā

1768

Iznāk pirmais periodiskais izdevums „Latviešu Ārste”

19. gs.

Latviešu valoda kļūst standartizēta, parādās daudz publikāciju presē, ir daudz vietējo autoru

1894-1915

Krišjānis Barons savāc vairāk nekā divsimt tūkstošus tautasdziesmu

1918

Latvijas Republika piešķir latviešu valodai valsts valodas statusu

1940

Latvijas okupācijas rezultātā latviešu valoda zaudē savu statusu

1988

Latviešu valoda atgūst valsts valodas statusu Latvijā

Valodas politika Latvijā

Latviešu valoda ir latviešu identitātes stūrakmens. Tieši tādēļ latvieši kopj savu valodu. Kopš Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā latviešu valoda ir kļuvusi par labi attīstītu, daudzfunkcionālu valodu ar izveidotu stilu sistēmu un izstrādātu terminoloģiju.

Padomju okupācijas ieviesa Latvijā sociālu divvalodību ar krievu valodu, kas bija galvenā padomju tautu saziņas valoda. Pamazām latviešu valoda no valsts sektora tika izspiesta. Masveida imigrācija samazināja latviešu valodas zinātāju un runātāju skaitu. 1989. gadā tikai 21 % Latvijas minoritāšu norādīja, ka zina latviešu valodu, bet lielākā daļa latviešu prata runāt krievu valodā. Latvijas rusifikācija bija sasniegusi tādu līmeni, ka valodu maiņa kļuva bīstami iespējama.

Pašreizējā valodas politika aizsargā Latvijas minoritāšu valodas un nodrošina to attīstību, vienlaikus integrējot sabiedrību, izmantojot latviešu valodu kā valsts valodu. Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijas valdība īsteno latviešu valodas apmācības programmu. 2008. gadā aptuveni 93 % Latvijas minoritāšu pārstāvju atzina, ka tiem ir nelielas latviešu valodas zināšanas. Šobrīd Latvijā 9 no 10 iedzīvotājiem runā latviešu valodā. Tā ir viena no tikai 200 pasaules valodām, kurā runā vairāk nekā miljons cilvēku.

Latvijas valdība nodrošina bilingvālo izglītību astoņām lielākajām mazākumtautību valodām: baltkrievu, igauņu, ebreju, lietuviešu, poļu, krievu, čigānu un ukraiņu. Bilingvālajās skolās vai klasēs latviešu valodu māca kā otro valodu, lai nodrošinātu audzēkņiem latviešu valodas zināšanas un veicinātu sociālo integrāciju.

Ar latviešu valodas pētniecību nodarbojas Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte un Liepājas un Daugavpils universitātes. To māca un mācās vairākās universitātēs visā pasaulē, piemēram, Vašingtonas Universitātē Sietlā ASV un Pekinas Starptautiskajā studiju universitātē Ķīnā. Latviešu valodas standartizāciju un kodifikāciju veic Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. 

Latviešu valoda ārzemēs

Atbalstu latviešu valodai ārvalstīs Latviešu valodas aģentūra sniedz divās jomās:

- atbalsts latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstu universitātēs;
- atbalsts latviešu valodai diasporās.

Atbalsts latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstu universitātēs.

Pašlaik latviešu valodu iespējams studēt 20 universitātēs ārvalstīs. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzam apmeklēt augstāko izglītības iestāžu sarakstu.

Latviešu valodas aģentūra sadarbojas ar augstskolām ārvalstīs un atbalsta latviešu valodas kā svešvalodas mācību procesa organizāciju šādā veidā:

- sūtot mācību materiālus, vārdnīcas, mācību literatūru, metodisko līdzekļus u. c.;
- sniedzot skolotājiem konsultācijas un informāciju par dažādām aktivitātēm, konkursiem un pasākumiem saistībā ar latviešu valodas popularizēšanu, prezentēšanu, mācīšanu un pētniecību;
- sniedzot skolotājiem metodiskās konsultācijas, rīkojot seminārus un konferences;
- atbalstot tādu pasākumu rīkošanu, kas saistīti ar latviešu valodas popularizēšanu;
- rīkojot konkursus uz pasniedzēju vakancēm sadarbībā ar attiecīgajiem pārstāvjiem ārvalstīs u. c.

Atbalsts latviešu valodai diasporā

Latviešu valodas aģentūra sniedz atbalstu latviešu skolām ārvalstīs šādā veidā:

- nodrošinot speciālistu darbību lielākajā daļā latviešu skolu ārvalstīs;
- nosūtot metodiskos un mācību līdzekļus, vārdnīcas un literatūru;
- sagatavojot un publicējot metodiskos un studiju resursus un materiālus;
- izvērtējot izglītības programmu, mācību materiālus un mācību procesu;
- rīkojot sanāksmes un seminārus un sniedzot metodiskās konsultācijas;
- atbalstot apbalvojumu piešķiršanu diasporas latviešu skolēniem un skolotājiem.

Pēc Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes iniciatīvas Latvijas valsts pirmā lēdija Iveta Vējone kļuva par latviešu diasporas skolu patronesi, uzņemoties rūpes par latviešu bērniem, jauniešiem un skolotājiem visā pasaulē.

Lai apgūtu latviešu valodu, klikšķiniet šeit.
Lai skatītu ārvalstu latviešu valodas institūciju karti, klikšķiniet šeit (latviešu valodā).

Avots: Latviešu valodas aģentūra