Dainas (latviešu tautasdziesmas) ir īsas četrrindes, kurās ietverta senā latviešu tautas gudrība. Tautasdziesmas radušās pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem, un tās tika dziedātas gan svētkos, gan ikdienā, ietverot arī pārdomas par dzīvi, kas saglabātas mutvārdu formā. Ir vairāk nekā 1,2 miljoni dainu, un tās tiek pieminētas visās kultūras formās un slāņos – gan teātra izrādēs, gan ikdienas sarunās. Tautasdziesmu krājums ar nosaukumu „Dainu skapis” ir iekļauts UNESCO programmā „Pasaules atmiņa”..

Latviešu tautasdziesmu vēsture

Senākās rakstveida liecības, kas saglabājušās par latviešu tautasdziesmām, ir no 1584. un 1632. gada.

Pirmos latviešu tautasdziesmu krājumus apkopoja vācu garīdznieki G.Bergmans un F. Vārs, un tos publicēja 1807. gadā. Par spīti 19. gadsimta modernisma vilnim, latviešiem izdevās saglabāt savu tautasdziesmu tradīciju, galvenokārt tāpēc, ka tās tika nodotas no paaudzes paaudzē. Vācu ģeogrāfs un ceļotājs J. G. Kols savos memuāros 1841. gadā rakstīja šādi: „[..] katrs latvietis ir dzimis dzejnieks, viņi visi sacer dzejoļus un dziesmas, un viņi visi spēj tās izdziedāt [..] Viņi ir pelnījuši tikt dēvēti par dzejnieku tautu.”​

Tautas atmodas laikā tautasdziesmu vākšana un publicēšana kļuva par svarīgu nodarbi. Krišjānis Barons (1835-1923) ir latviešu folklorists, rakstnieks un publicists, kurš apkopojis vispilnīgāko latviešu tautasdziesmu krājumu. Laikā no 1895. līdz 1915. gadam viņš izdeva sešus sējumus (astoņas grāmatas) ar 217 996 tautasdziesmām. Mūsdienās kolekcija ir pieaugusi līdz aptuveni 1,2 miljoniem tekstu un vairāk nekā 30 000 dažādu tautas melodiju. 

Tautas dziesma - latviešu identitātes simbols

Latviešu tautasdziesmu nozīme latviešu dzīvē jau izsenis ir uzskatīta par vienu no latviešu kultūras atšķirības iezīmēm. Trīs šī unikālā latviešu fenomena pamatelementu raksturlielumi ir tradīcija, literatūra un simbolisms.

Latvieši sevi dēvē par dziedātāju tautu, un tautasdziesmu tradīcija ir galvenais tautas pašidentifikācijas simbols. Dainu tradīcijas vēsture sniedzas tālāk par gadsimtu. To aizsāka jaunlatvieši, kuri bija pirmās tautas atmodas ideoloģiskie virzītāji. Viņi izmantoja tautasdziesmu kā pamatu pierādījumam, ka latviešiem kā tautai jau izsenis ir bijušas kopīgas iezīmes. 

Bijusī Latvijas prezidente un arī folkloras pētniece Vaira Vīķe-Freiberga ir teikusi: 

"Latviešiem dainas ir kas vairāk par literāro tradīciju. Latvietim dainas ir tautiskais mantojums vārda visplašākajā nozīmē, mantojums no senčiem, kam vēstures apstākļi bija lieguši daudzus citus izteiksmes paveidus. Tautasdziesmas līdz ar to veido it kā latviskuma apziņas pašu kodolu, un dziedāšana ir viena no īpašībām, kas latvieti raksturo kā latvieti."

Papildu lasāmviela: