19. un 20. gadsimta mijā Rīgas arhitektūrā ienāca jauns stils. Jūgendstils, kas pazīstams arī kā Art Noveau, piešķīra Rīgai tās raksturīgo izskatu. Daudzu Rīgas ēku fasādes joprojām rotā sarežģīti ziedu raksti, izlocītas vītnes, izteiksmīgas maskas, greznas skulptūras, plūstošas līnijas un sarežģītas ģeometriskas formas.

Jūgendstils Rīgā

Rūpnieciskā revolūcija nodrošināja Rīgai vēl nebijušu uzplaukumu un strauju iedzīvotāju pieplūdumu. Turīgie uzņēmēji sabūvēja vairākus simtus daudzdzīvokļu ēku. Rīgas centra raksturīgais izskats izveidojās 20. gadsimta sākumā. Ap 1904. gadu eklektisms Rīgas arhitektūrā bija pilnībā izzudis. Ap 40 % Rīgas centra apbūves veidoja tieši jūgendstila celtnes. Tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē.

Ievērojamākie arhitekti bija K. Pēkšēns, J. Alksnis, O. Bārs, R. Donbergs, E. Laube, A. Vanags, P. Mandelštams, E. Pole, B. Bīlenšteins un M. Nukša.

art nouveau architecture in riga latvia    art nouveu architecture riga

Jūgendstils nebija tikai arhitektūras stils – tā ietekme bija manāma arī mēbeļu, sudrablietu, porcelāna, gultas veļas un apģērba dizainā. Jūgendstils bija pirmais modernā dizaina virziens, kas pēc Pirmā pasaules kara atguva spēkus un turpināja attīstīties visa 20. gadsimta gaitā.   

Jūgendstils bija reakcija uz deviņpadsmitā gadsimta masveida ražošanu. Projektētāji uzsvēra, ka ikkatrai ēkai un objektam ir jābūt mākslas darbam. Jūgendstilā būvētajās ēkās it viss, sākot no durvju rokturiem līdz logu aizgriežņiem, bija īpaši konstruēts un amatnieku veidots. Rūpnieciski ražoti izstrādājumi šajās ēkās netika izmantoti.     

Modernisma piekritējiem, kuri ir noguruši no mūsdienu Eiropas standartizētajiem interjeriem, Jūgendstila muzeja apmeklējums Alberta ielā būs kā svētceļojums. Muzejs atrodas brīnišķīgā 1903. gadā celtā ēkā tās arhitekta Konstantīna Pēkšēna kādreizējā dzīvoklī.

art nouveau interiorAtjaunotajā dzīvoklī ir daudz autentisku dizaina priekšmetu no visas Eiropas, īpaši Parīzes, Briseles, Vīnes un Sanktpēterburgas. Tie darināti laikā no 1890. gada līdz Pirmajam pasaules karam. Te atrodami attiecīgā perioda spoguļi, skapji, kumodes un bufetes, kā arī autentiski dīvāni, kušetes un krēsli. Rīdzinieki muzejam nodevuši vairāk nekā 200 objektu.

Apmeklētāji var iztēloties, ka tiek aicināti uz tēju pie Pēkšēnu ģimenes brokastu galda ēkas stūra erkerā – tas darināts no sarkankoka un lepojas ar autentiskiem sudraba galda piederumiem. Pa logu var baudīt skatu uz krāšņo celtni otrpus ielai – to 1905. gadā būvējis Mihails Eizenšteins. Istabā ir divi vēsturiski gramofoni, kurus iedarbina laikmetam atbilstošā kostīmā tērpts gids, acumirklī uzburot gadsimta mijas kokteiļu pēcpusdienas noskaņu.

Muzejā apskatāmi arī īpaši interesanti eksponāti. Piemēram, tualetes poda iekšpusē ir uzraksts "Nesalīdzināms klozetpods". Mūsdienās podu rotātu logotips ar atsauci uz ražotāju, bet šī frāze uzsver, cik liela greznība tolaik bija klozetpods, jo pārsvarā tika lietotas āra mazmājiņas un kopējās tualetes priekšnamā.

Arī dzīvokļa virtuve ir vēsturisku artefaktu brīnumzeme. Tajā redzams agrīna parauga ledusskapis – pilnā komplektācijā ar atsevišķu nodalījumu ledus blokiem un ar krānu, pa kuru iztecināt izkusušo ledu, – kā arī interesanta maizes griešanas ierīce, kas izskatās kā milzīgs cigāru griezējs. Tikai dažu soļu attālumā no lielās malkas plīts ir kalpones istabiņa. Tiem, kuri interesējas par latviešu ēdienu gatavošanas mākslu – virtuves plauktā ir arī 1904. gadā izdota pavārgrāmata latviešu valodā.

Jūgendstila perioda interjeros nav sastopamas dabiskās virsmas, piemēram, ķieģeļi un slīpētas koka grīdas, kas mūsdienās ir tik populāras. Tā vietā amatnieki radīja „dabisku” izskatu ar mākslīgiem paņēmieniem, piemēram, koka durvju vai palodžu apdarei izmantojot krāsotu koka faktūras imitāciju vai grīdas dēļus noklājot ar lineļļas krāsu pasteļtoņos. Arī griestu un sienu dekoros tika izmantoti stilizēti dabas objektu motīvi, piemēram, priežu čiekuru, lauru vainagu vai ziedu raksti, nevis to reāls attēlojums.

art noueveua museum in riga Jūgendstila piekritēji uzskatīja, ka māksla ir pārāka par visu. Tika veidoti sarežģīti un smalki izstrādāti cilvēka prāta un bezgalīgās iztēles spējas radīti mākslas darbi.

 

Jūgendstila novirzieni

Eklektiski dekoratīvo jūgendstilu raksturo vienmērīgs ritms un apdares detaļu piesātinātība. Liekti saspriegtas līnijas, ģeometrisku figūru vai stilizētu augu ornamenti, maskas un stieptas proporcijas radās jūgendstila attīstības sākuma posmā. Raksturīgākie piemēri ir būvinženiera M. Eizenšteina celtnes Alberta ielā un tās apkārtnē, kā arī vairākas ēkas pēc H. Šēla un F. Šefela, R. Cirkvica, J. Alkšņa u.c. arhitektu projektiem. 

cloudy day in riga art nouveau architecture

Stateniskais jūgendstils izplatījās pēc 1906. gada, kad ēku fasādēs pakāpeniski izzuda romantiski stilizētie motīvi. Fasāžu kompozīcijās tika uzsvērti vertikāli elementi. Tie ir spēcīgi artikulēti erkeri un reljefas, no pamatplaknes izvirzītas joslas, kas paceļas vairāku stāvu augstumā. Starpstāvu pārsegumu līmeņos parādījās ornamentālie rotājumi, pilnīgi iekļaujoties fasāžu arhitektoniskajā pamatformā. 

architecture alberta iela 2a rigaalberta iela 4 latvian architectureStateniskā jūgendstila celtnes veido vairāk nekā trešdaļu no visa daudzveidīgā Rīgas jūgendstila mantojuma. Vietām tās dominē un nosaka apkārtējās pilsētvides tēlu (Brīvības, Ģertrūdes, Aleksandra Čaka ielā u. c.). Stateniskais jūgendstils visplašāk pārstāvēts J. Alkšņa, E. Laubes, B. Bīlenšteina, O. Bāra, P. Mandelštama u. c. arhitektu darbos.​

urban riga architecture and art nouveauNacionālais romantisms atspoguļo Rīgas arhitektu mēģinājumus radīt īpatnēji latvisku arhitektūru. Šis stils uzplauka laikā no 1905. līdz 1911. gadam. Tā iedvesmas avots bija tradicionālās koka ēkas un lietišķā māksla. Latviešu arhitekti īpašu vērību veltīja īstu, dabisku būvmateriālu lietojumam. Šim novirzienam pieskaitāma vismaz trešā daļa Rīgas jūgendstila ēku. Ievērojamākie meistari šajā jomā bija E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags un A. Malvess. Nacionālais romantisms vērojams arī baltvācu arhitektu darbos. Šī novirziena celtnēm raksturīga zināma formu smagnējība, monumentāls cēlums, stāvi jumti, logailas ar noslīpinātām augšdaļām un eleganti etnogrāfisku motīvu rotājumi.