Aptuveni divi miljoni stāstu, katram latvietim pa vienam – tie ir kā pavedieni mūsu sabiedrības greznajā audumā. Latvijas iedzīvotājiem ir daudz kopīgu īpašību, kas padara tos atšķirīgus no citām tautām.

Ir taisnība, ka latvieši daudz nerunā. Tomēr, kad viņi runā, viņi to spēj vidēji trīs valodās. Tas ir krietni virs pasaules un Eiropas standarta. 9 no 10 cilvēkiem Latvijā runā latviešu valodā, kas ir valsts valoda. Populārākās svešvalodas ir angļu, krievu, vācu, kā arī franču un Ziemeļvalstu valodas.

Pieklājība un tolerance ir tikumi, kas vieno vairumu latviešu. Lielākā daļa etnisko latviešu ir miermīlīgi pastāvējuši līdzās aptuveni 150 mazākumtautību kopienām. Latvijas Republikā nav bijuši vardarbīgi starpgadījumi, un tas pierāda vispārēju cieņu pret daudzveidību.

Vēl viena iecietības komponente ir ticības brīvība Latvijā. Reliģiskā brīvība un ekumēniskā tradīcija ir piesaistījušas plašu ticīgo loku, daudzi bēg no vajāšanas ārvalstīs. Tomēr vienlaikus Latvijas sabiedrība ir otrā lielākā laicīgā kopiena Eiropā aiz igauņiem. Vairums ticīgo pieder luterāņu, Romas katoļu un krievu pareizticīgo konfesijai.

Iecietība Latvijā iet roku rokā ar vienlīdzīgām iespējām. Latviešu sievietes tiesības balsot saņēma jau 1920. gadā un bieži ieņem augstākos politiskos amatus. Latvijā šobrīd ir vislielākais augstākā līmeņa vadītāju sieviešu īpatsvars Eiropā (otrais augstākais pasaulē). Sievietes šobrīd veido vismaz pusi kopējā darbaspēka.

Latvijas iedzīvotāji cītīgi strādā, lai padarītu savu par valsti dārgakmeni tautu vainagā. Latvieši ir Eiropas līderi nostrādāto darba stundu skaita ziņā. Mūsu panākumus rada darba tikuma un labas pamatizglītības kombinācija. Gandrīz pieci procenti no visiem iedzīvotajiem ir studenti, un lielākā daļa jauniešu iegūst augstāko izglītību.

Ar prātu un čaklu darbu latvieši spēj paveikt visu. Valsts vēsture ir bijusi visnotaļ vētraina. Pēdējās tūkstošgades laikā bieži pieredzēta migrācija karu, politisko un ekonomisko grūtību dēļ. Lielākās izmaiņas atnesa 20. gadsimts, īpaši Otrā pasaules kara rezultātā. Daudzi gāja bojā vai devās trimdā, un vairākas sabiedrības daļas tika izpostītas.

Tomēr kopumā Latvijas sabiedrība ir izturējusi un tikusi galā ar vislielākajām grūtībām. Latvijas iedzīvotāji savas vitalitātes un sīkstuma dēļ ir valsts lielākie dārgumi. Viss pieredzētais valsti ir darījis stiprāku, un Latvija laipni aicina ciemos ikvienu, kuram ir patiesa interese to iepazīt. Tieši tā mēs, latvieši, esam pazīstami pasaulē.