Ekonomika līdz 1918. gadam

Līdz rūpnieciskajai revolūcijai Latvijas teritorijā dominēja tradicionālā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība. Lielākā daļa vietējo iedzīvotāju pēc krusta kariem 13. gadsimtā kļuva par dzimtcilvēkiem. Daudzi dzīvoja viensētās laukos, bet citi – mazpilsētās visā Latvija. Pilsētnieki lielākoties nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Latvijas teritorijā atrastās romiešu un arābu monētas liecina par plašiem vēsturiskiem tirdzniecības sakariem.

history of riga harborPārvadājumu centrālā ass bija Daugava un tās ostas, piemēram, Rīga. Baltijas jūra nodrošināja tirdzniecības sakarus ar pārējo pasauli. Latvijas teritoriju šķērsoja tirdzniecības ceļi starp Skandināviju un Bizantiju, kā arī Rietumeiropu un Krieviju. Vairākas viduslaiku Livonijas pilsētas ietilpa Hanzas savienībā.

Dzimtbūšana Kurzemē tika atcelta 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā, bet Latgalē – 1861. gadā. Daudzi atbrīvotie zemnieki devās meklēt darbu pilsētās. Darba mehanizācijas un urbanizācijas rezultātā arī laukos paaugstinājās dzīves līmenis. Latviešu zemnieki kļuva par savas zemes un dzīves saimniekiem, līdz 1914. gadam izpērkot pusi no feodālajiem īpašumiem. Latviešu ekonomists Krišjānis Valdemārs izveidoja jūrniecības nozari, kurā saimniekoja tieši latvieši.

Līdz ar dzelzceļa izveidi 19. gadsimta otrajā pusē Latvijā sākās arī rūpnieciskā revolūcija. Uzplauka ostas, kuģniecība, rūpniecība un finanšu nozare.

Atbilstīgi izglītots vietējais darbaspēks padarīja Latviju par piemērotu vietu smagajai rūpniecībai. Vietējā mašīnbūves, metalurģijas un ķīmijas rūpniecība sasniedza pasaules līmeni.history of aluksnes railroad station

Laikā starp rūpniecisko revolūciju un Pirmo pasaules karu latviešiem pavērās vēl nebijušas iespējas. Iepriekš viņiem nebija ļauts iesaistīties ekonomiskajā, politiskajā un intelektuālajā elitē. Daudzi kļuva bagāti un sūtīja savus bērnus iegūt augstāko izglītību. Viņi bija latviešu sabiedrības balsts, kas izveidoja jauno Latvijas valsti un tās ekonomiku.          

Latvijas Ekonomika 1918-1940

Jaunajai Latvijas Republikai bija daudz gribasspēka, bet maz visa pārējā. Lielākā daļa rūpniecības iekārtu Pirmā pasaules kara laikā tika evakuētas uz Krieviju un nebija atvestas atpakaļ. Ilgstošā karadarbība bija iznīcinājusi lielāko daļu infrastruktūras. Kara haosa dēļ daudzi kvalificēti darbinieki un vadītāji atstāja valsti.

Ņemot vērā grūtos apstākļos, Latvijas ekonomikas sasniegumi bija ievērojami. 1922. gadā ieviesa nacionālo valūtu latus, kurus piesaistīja zelta bāzei, tādējādi tika izbeigts monetārais haoss. Atjaunojās rūpniecība, un tika atrasti eksporta tirgi Rietumos. Tā kā feodālos īpašumus sadalīja bezzemniekiem un Neatkarības cīņu dalībniekiem, uzplauka maza un vidēja mēroga lauksaimniecība.           

Pateicoties lauksaimniecībai, Latvija spēja izturēt Lielās depresijas radīto ietekmi. Uz Rietumeiropu eksportēja bekonu, cukurbiešu cukuru, piena produktus un tekstilizstrādājumus. Latviešu kokmateriālu eksports 20. gs. 30. gados veidoja 10 % no pasaules tirgus. Pirmo hidroelektrisko spēkstaciju 20. gs. 30. gadu beigās uzbūvēja Daugavā pie Ķeguma.

history of hydroelectric power station in kegums latviaArī šajā periodā galvenais Latvijas resurss bija vērtīgais cilvēkkapitāls – valstī bija pasaulē lielākais universitāšu studentu skaits uz vienu iedzīvotāju. Latvijas augsto tehnoloģiju sasniegumi, piemēram, VEF radioaparāti un Minox fotoaparāti konkurēja ar Eiropas un Amerikas izstrādājumiem. ​

vintage spy camera minox

Okupācijas periods 1940-1991

Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija Latviju izpostīja. Simtiem tūkstošu cilvēku tika nogalināti, nomira vai devās bēgļu gaitās, bēgot no karadarbības un vajāšanām. Īpašumi un infrastruktūras tika iznīcinātas vai nacionalizētas. Gan nacisti, gan komunisti ekspropriēja daudz resursu un vērtību, tostarp mežu platības, dārgmetālus un iekārtas.

Latvija tika atjaunota saskaņā ar Padomju Savienības centralizēto plānošanu, kas izrādījās mazāk efektīva nekā brīvā tirgus ekonomika. Latvijas ekonomika kalpoja Padomju Savienības valdošās elites politiskajām un militārajām interesēm. Padomju Latvijā 176 rūpnīcas no 10 līdz 100 % ražošanas jaudas patērēja militāriem mērķiem. VEF, kas bija lielākā rūpnīca ar aptuveni 20 000 darbinieku, 80 % produkcijas bija paredzēta militārajai apgādei. 

vef mikro personal computerCentralizētā plānošana veidoja lielu deficītu. Kolektivizētā lauksaimniecība nekad nesaražoja vairāk par 45 % no tā apjoma, ko iepriekš bija saražojušas privātās saimniecības. Smagā industrializācija, kuras rezultātā bija nepieciešams ievest viesstrādniekus, galvenokārt pildīja politiskus pasūtījumus. Nereālie ražošanas plāni kalpoja propagandai, bet deformēja tirgu. Bezatbildīga attieksme pret apkārtējo vidi radīja piesārņojuma problēmas, kas Latviju ietekmē vēl šodien.

Padomju ekonomiskā sistēma nevarēja konkurēt ar pasaules brīvo tirgu. Tā sabruka 20. gs. 80. gadu beigās un daudzas rūpnīcas tika slēgtas, radot masveida bezdarbu un finanšu sistēmas sabrukumu.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā

20. gs. 90. gadu sākumā Latvija piedzīvoja pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku, kā arī liberalizēja cenas. 20. gs. 90. gadu vidū tika izveidotas pamata institūcijas tirgus ekonomikas un monetārās stabilitātes nodrošināšanai. Pēc banku problēmām un reģiona ekonomiskās krīzes 1998. gadā sekoja spēcīga un paātrināta izaugsme. Eiropas un Atlantijas politiskās integrācijas rezultātā paplašinājās saiknes ar Rietumu tirgiem.

2004. gadā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un 2007. gadā – Šengenas zonai, kļūstot par pasaulē lielākā kopējā tirgus neatņemamu sastāvdaļu. 

economic and financial affairs council latviaSākot ar 2004. gadu, Latvijas ekonomikā turpinājās izaugsme līdz 2007. –2008. gada globālajai finanšu krīzei.  

Šodien Latvija daudzējādā ziņā ir tipiska Eiropas valsts. To cilvēku īpatsvars, kam ir vismaz vidējā izglītība, faktiski ir lielāks nekā gandrīz jebkurā citā ES valstī. Daļa Latvijas infrastruktūras bija pamatīgi novecojusi jau pirms 20 gadiem, bet ir arī aspekti, kur esam starp modernākajām valstīm pasaulē, piemēram, interneta ātruma ziņā.

 

informal meeting of trade ministers in latvia eu2015

Valsts cīnās ar saviem trūkumiem un stiprina priekšrocības. Vēsture latviešiem ir iemācījusi tikt pāri krīzēm. Lielākas grūtības rada mērenības ievērošana labajos laikos. Stingrā fiskālā disciplīna Latvijā ir sniegusi piemēru visai Rietumu pasaulei. Tādējādi 2014. gadā Latvija tika laipni uzņemta eirozonā. Savukārt 2016. gada 1. jūlijā Latvija oficiāli kļuva par OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 35. dalībvalsti.