Dzintaru pasaulē pazīst vismaz trīs tūkstošus gadu. Senie grieķi to dēvēja par elektronu, kas nozīmē „saules matērija”. Lai arī dzintars nav dārgakmens, cilvēkiem tas ir šķitis pievilcīgs visos laikos. Piemēram, romieši uzskatīja, ka dzintars ir tikpat vērtīgs kā zelts. Baltiju un Romu vienoja vēsturiskais dzintara ceļš – senais preču apmaiņas jeb tirdzniecības ceļš.

Dzintars

Latvieši dzintaru iestrādāja saktās, audumos un ievija dziesmu tekstos. Baltijas jūru dažkārt dēvē par Dzintara jūru, bet Latviju – par Dzintarzemi. Arī savus bērnus un preču zīmolus latvieši labprāt nosauc tā vārdā, piemēram, par Dzintariem vai Dzintrām.

Dzintars ir gadsimtu gaitā pārakmeņojušies priedes sveķi. Agrāk pusi no Latvijas tūkstoš kilometru garās smilšainās jūras piekrastes klāja plaši priežu meži, un Baltijas jūra vēl aizvien savos krastos laiku pa laikam izmet dzintaru. Šiem spīdīgajiem gabaliņiem ir aptuveni 40 miljoni gadu. Dažos dzintara gabalos var ieraudzīt augus un kukaiņus – tolaik mīkstajos priežu sveķos ielipušas papardes, vardes vai spāres.

Dzintars sastopams dažādās Latvijai raksturīgās nokrāsās. Daži dzintara gabali ir tik dzelteni kā labības lauki, pļavas puķes vai sviests. Citi ir bišu un medus krāsā. Dzintars var būt arī jūrmalas saulrieta sarkans vai tumīgi brūns kā mājās darīts alus.

Dzintara gabalus var aplūkot Latvijas Dabas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Latvijas Vēstures institūtā (Rīga), kā arī Liepājas mākslas un vēstures muzejā. Veikalos var iegādāties dažādus dzintara suvenīrus un rotas. Īpaši daudz šādu veikalu ir Vecrīgā.

Kur dzintars tiek izmantots?

Kopš seniem laikiem tikuši darināti dzintara piekariņi, pogas un krelles, kā arī sarežģītāki rotājumi. Dzintaru plaši izmantoja arī kulta priekšmetu veidošanā. Mūsdienās Latvijas zinātnieki un uzņēmēji domā par tā inovatīvu pielietojumu citās jomās. Kā dabisks materiāls tas absorbē ķermeņa siltumu un to ir viegli apstrādāt.

Vienlīdz sena ir dzintara izmantošana medicīnā. Domājams, ka Baltijas dzintara unikālās dziedējošās īpašības ir saistītas ar tā sastāvā esošo dzintarskābi, kas ir lielisks biostimulators. Medicīniskie diegi un modes preces, piemēram, šalles, kas izgatavotas no dzintara pavediena, ir tikai daži no unikālajiem jaunajiem „saules matērijas” pielietojumiem.

Jau kopš viduslaikiem izmantotas dzintara optiskās īpašības. No dzintara tika izgatavotas brilles, un arī mūsdienās vairāki optisko iekārtu ražotāji lēcas dzidrināšanai izmanto dzintaru.

Vēl nesen dzintaru izmantoja kā stratēģisko materiālu atomzemūdenēs un kosmosa kuģu dzinējos. Dzintara eļļu un dzintara laku izmanto augstvērtīgu krāsu ražošanā, piemēram, bez dzintara lakas nav iespējama arhitektūras pieminekļu zelta jumtu atjaunošana.

Presēto dzintaru jeb amberoīdu izmanto kā izolatoru elektroiekārtās. Šādi dzintara serdeņi tika izmantoti arī ierīcēs, kas noteica radiācijas līmeni pēc Černobiļas AES avārijas. Visi šie fakti tikai apliecina lielo nozīmi, kādu latvieši vienmēr ir piedēvējuši dzintaram.