Milzīgās savvaļas dabas platības padara Latviju par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Jokojot var teikt, ka Latvija ir zeme, kurā tikai pusi teritorijas neklāj biezi meži. Valstī ir viena no pasaulē retākajām ekosistēmām, kuru lielākoties nav skārusi civilizācija. Latvija ir brīnišķīga vieta ceļotājiem, kuri vēlas izbaudīt dabu un tradīcijas, kas harmoniski pastāv līdzās kopš neatminamieDabas objektim laikiem.

Daudzveidīga vide

Latvijas neskartā daba ir bagāta un daudzveidīga. Latvijas plašos līdzenumus starp jūru, ezeriem un neskaitāmām upēm grezno atsevišķi pauguri. Unikālo Latvijas ainavas mozaīku veido stalti meži, plaši purvi, pļavas, birzis un dārzi. Latvijas lauku ainavu simbolizē pastorāls miers.

Ja Tev patīk daba, Tev patiks arī Latvija. Latvija atgādina dabas rezervātu, kurā izkaisītas urbanizētas, modernas un eiropeiskas saliņas. Tā ir īpaša zeme, kur gadsimtu gaitā savā ritmā veidojušies meži, purvi, ezeri un upes, pieredzot minimālu cilvēku iejaukšanos.

Nekur citur Eiropā nav atrodama tik liela melnā stārķa un mazā ērgļa populācija. Latvijas 65 tūkstošos kvadrātkilometru ir simtiem vilku un lūšu, četri tūkstoši ūdru un 100 tūkstoši bebru. Latvijas jūras piekraste ir kūrortu, restorānu un atpūtnieku tūkstošu gandrīz neskarta teritorija 500 km garā balto smilšu pludmalē.

Rietumlatvijā ir piejūras klimats, bet Austrumlatvijā – kontinentālais klimats. Tās ir dabas krustceles, kur satiekas cilvēks, flora un fauna. Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta līdzās Baltijas jūrai ir veicinājusi unikālus apstākļus, kur līdzās raženi aug ziemeļu-dienvidu un rietumu-austrumu veģetācija.

Latvijā aug 1304 autohtonu ziedošu augu un paparžu sugu, vairāki simti no tiem – pie Latvijas robežas. Līdzīgi tas ir arī dzīvnieku valstī. Rezultātā gandrīz visur, kur skaties, var ieraudzīt augu un dzīvnieku sugas, kas raksturīgas dažādiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, bet Latvijā tie dzīvo līdzās. Latvijas mežos var atrast tipisku „rietumu” augu grīņa sārteni, kā arī „austrumu” augu platlapju kannu, „ziemeļu” lidvāveri un „dienvidu” lielo susuri.

Meži

Latvijā pārsvarā ir ziemeļu skujkoku un dienvidu lapu koku meži. Līdzās bērzu birzij var ieraudzīt priežu audzi un dažādu citu sugu augus. Pateicoties unikālajam klimatam un reljefam gandrīz ceturtā daļa mežu aug mitrājos. Pārmitrie meži nodrošina lielu bioloģisko daudzveidību. Daudzas augu un dzīvnieku sugas var izdzīvot tikai nemainīgos biotopos, ko nodrošina Latvijas daba.

Vairāki Latvijas meži atbilst dabisko mežu kritērijiem. Tajos ir arī daudz dažādu ogu – meža zemenes, mellenes, avenes un kazenes. Ogu lasīšanas sezona ilgst no jūnija beigām līdz septembra beigām. Tas ir arī laiks, kad ļaudis dodas sēņot. Populārākās sēnes ir baravikas, apšu bekas, gailenes un bērzlapes. Latvijas mežu bagātības – ogas, sēnes un lazdu rieksti – ir pieejamas ikvienam, taču ne skaidri norādītos privātīpašumos.

Jūras piekraste

Baltijas jūras piekraste ir nozīmīga Latvijas ainavas daļa. Smilšu kāpas līdz 36 m augstumam, smilšainas pludmales, upju grīvas, purvi un ezeri veido vienotu ekosistēmu. Šī teritorija joprojām ir mājvieta skaistiem zvejnieku ciemiem, kas šķiet izkāpuši no vēstures grāmatas. Šajos ciematos sākotnēji bija apmetušies līvi jeb lībieši, sena somugru cilts, kas dzīvoja gar Baltijas jūras krastu.

Būtiska latviešu kultūras sastāvdaļa ir piekrastes zvejas tradīcijas. Izbrauciens zvejā kopā ar vietējo zvejnieku un vēlāk noķertā loma baudīšana var būt neaizmirstama pieredze. Nepārprotama piekrastes zvejnieku ciematu vizītkarte ir kūpinātu zivju smarža. Mazās ostas joprojām plaukst un gaida jahtas. Kuģojot no ostas uz ostu, ir iespējams šķērsot gandrīz pusi Latvijas.

Dumbrāji un purvi

5 % Latvijas teritorijas klāj atklātie purvi. Pusi no tiem lielākoties neietekmē cilvēku darbība. Dumbrājos aug vairāk nekā 20 aizsargājamo augu sugas. Vismaz 15 sugu putni ligzdo dumbrājos un purvos, tostarp dzērve, dzeltenais tārtiņš, rubenis, lietuvainis, purva piekūns un lielais piekūns. Putnu migrācijas periodos dumbrāji ir nozīmīgas atpūtas vietas dzērvēm un zosīm. Ir 10 aizsargājamas kukaiņu sugas un retas gliemežu sugas. Dumbrāji un purvi ir arī ogu lasītāju iecienīti, jo tajos aug dažādas ogas, tostarp lācenes, dzērvenes, mellenes un brūklenes. 

Teiču dabas rezervāts ir lielākais aizsargājamais purvs Baltijā, aptverot gandrīz 200 kvadrātkilometru. Tajā ir arī 19 ezeri, purva lāmas, dumbrāji, purvāji un dabiskas pļavas. Šajā vietā var novērot visintensīvāko kūdras veidošanās procesu Latvijā. Tāpat šī ir lielākā dzērvju pirmsmigrācijas koncentrēšanās vieta.

Ezeri un upes

Latvijā ir vairāk nekā 12 500 upju, kā arī 2256 ezeri, kas ir lielāki par kvadrātkilometru. Latgales reģions Austrumlatvijā tiek dēvēts par „zilo ezeru zemi”, jo tieši tur atrodas lielākā daļa ezeru. Iekšējie ūdeņi ir lieliski piemēroti peldēšanai un makšķerēšanai. Lai gan dažu Latvijas upju gultnes ir iztaisnotas, lielākā daļa upju ir saglabājušas savus dabiskos apveidus. Tādēļ to krasti ir mājvieta tādiem Eiropā reti sastopamiem savvaļas dzīvniekiem kā ūdrs, bebrs un parastais zivju dzenis. Latvija ir viena no nedaudzajām vietām Baltijas jūras reģionā, kur vēl arvien ir dabiskas lašu nārstošanas vietas. Ir daudz upju, kas piemērotas braukšanai ar laivu un plostošanai.

Gaujas Nacionālajā parkā tek Latvijas garākā upe Gauja. Senās upes ielejā ir stāvi krasti un gravas, strauti, smilšakmens klintis un alas. Nacionālais parks ietver dabas teritorijas, kas ir relatīvi cilvēka neskartas, tajā ir arī vēsturiskās lauku ainavas un nozīmīgi senie vēstures un dabas pieminekļi. Parkā ir pastaigu takas, skatu torņi, atpūtas zonas, iekāroti kempingi, automašīnu stāvvietas, kafejnīcas, dažāda veida tūristu mājiņas, informācijas centri un pieejami gidu pakalpojumi.

Lauku saimniecības

Latvijas dvēsele ir tipiska lauku sēta, kurā var dzīvot harmonijā ar dabas ciklu. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki ievēro daudzas senās tradīcijas un svin svētkus. Viensētas ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa. Daudzas no tām joprojām izskatās tāpat kā pirms vairākiem gadsimtiem.       

Lauku ainava nav iedomājama bez gadsimtiem seniem, staltiem kokiem, pret kuriem izrāda cieņu un kurus atstāj neskartus pat labības lauku vidū. Daudzi koki ir piemērota ligzdošanas vieta kādam no 20 000 Latvijas baltajiem stārķiem. Bieži vien stārķu ligzdas atrodas arī uz saimniecību skursteņiem. Aizvien vairāk lauksaimnieku atver savas saimniecības tūristiem. Vairāk nekā simts saimniecības piedāvā izmitināšanas pakalpojumus un dažādus atpūtas pasākumus.

Aizsargājamās dabas teritorijas

Pirmie likumi un noteikumi par mežu izmantošanu tika izdoti jau 16. gadsimtā. 19. gadsimtā Baltijas jūras piekrastes kāpas tika apmežotas, lai novērstu to paplašināšanos zemes iekšienē. Pirmā aizsargājamā teritorija Latvijā tika izveidota 1913. gadā Kurzemē, Usmas ezera Moricsalā.

10 % Latvijas teritorijas ir aizsargājamās dabas teritorijas. Tas ietver četrus valsts rezervātus, trīs nacionālos parkus, 22 dabas parkus, 211 dabas rezervātus, sešus aizsargājamo ainavu apvidus un vienu biosfēras rezervātu. Aizsargājamajās teritorijās aug gadsimtiem veci priežu meži, melnalkšņa liekņas, liepu, ozolu un apšu meži un meži gravās un nogāzēs, kas ir mājvieta retiem augiem un dzīvniekiem. Sugas ietver melno stārķi, ērgli, dzeltenās dzegužkurpītes, daudzus retus ķērpjus, sūnas, kukaiņus un gliemežus. Kopumā šīs vietas veido Latvijas dabas mantojumu un tām ir daudz ko piedāvāt dedzīgiem ekotūristiem.

Mēs joprojām vasaras naktīs varam klausīties varžu kori, satikt dārzā ezi, dzirdēt čakstītes dziesmu un atrast baltā stārķa ligzdu staba galā, uz veca skursteņa vai sena koka. Tas viss apliecina Latvijas vides kvalitāti.